Māra Svīre

Brazīlijas latviešos

Ar autores Māras Svīres laipnu atļauju fragmenti no viņas grāmatas “Orhidejas zem zilām ziemas debesīm.” “Lauku avīzes” izdevniecība, 2004. Kopš brīvvalsts laikiem šī ir pirmā Latvijā izdotā grāmata, kurā stāstīts par latviešu izceļošanu uz Brazīliju. Kāpēc viņi brauca un kā iejutās otrā pasaules malā? Kā auga dzimtu koki citu ieceļotāju, visas Eiropas tautu mežā? Kā tagad dzīvo latviešu pēcteči, kuris saka: “Mēs esam brazīlieši, un ar to lepojamies!”?

Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks dzīvoja viņu ģimenēs, 2003. gadā trīs mēnešus uzturoties Brazīlijā. Viņi tur ieradās, lai mācītu latviešu valodu. Kāds ir spilgtākais iespaids par šo zemi? “Pārsteigums. Jo viss izrādījās citādi, iepriekšējās zināšanas par Brazīliju izrādījās līdzīgas gaistošam rīta sapnim.”

FRAFMENTI NO GRĀMATAS “ORHIDEJAS ZEM ZILĀM ZIEMAS DEBESĪM”

Gandrīz simt gadus latviešu kori dzied: “Pie tēvu zemes dārgās ķeries klātu / Un turi to ar visu savu sirdi!” Tomēr ik pa laikam kāda lapa no tautas koka atraujas un aizlido tālumā. Var jau teikt, ka vainīgi pasaules vēji un laiku grieži, bet gan jau nozīme arī nemiera gēnam. Kāpēc latviešu asinīm jābūt lēnām un remdenām? Un kāpēc lai doma par labāku dzīvi svešās zemēs piederētu citām tautām, vienīgi latviešiem ne?

1900. gadā milzīgo Brazīliju apdzīvoja 17,3 miljoni cilvēku. Tagad – 173 miljoni. Desmit reizes vairāk! Sava nozīme joprojām augstajai dzimstībai , tomēŗ sākums un pamats iedzīvotāju pieaugumam bija migrācija. Brazīlija labprāt uzņēma imigrantus no visas pasaules, pat aicināja. Īpaši eiropiešus, no kuriem pēdējais tolaik tika uzskatīts par labāku, nekā pirmais no citiem kontinentiem. Ziņas par bezgalīgo iespēju zemi Brazīliju atrada dzirdīgas ausis.

Katras valsts piederīgie atveda līdzi savas tradīcijas un kultūru, savus tikumus un nodarbošanos. Šī bagāža izrādījusies dzīvotspējīgāka par valodu. Varbūt tāpēc, ka materializējusies un ierakstījusies valsts dzīvē.

Ja vecvecāki bijuši latvieši, dēls apprecējies ar vācieti, bet viņa dēls ar itālieti, tad kādai tautībai piederēs nākamā paaudze? Latviešu daudzumu varētu noteikt vienīgi, saskaitot asins pilienus, un arī tad nav skaidrs, cik procentu latviešu asiņu jābūt, lai pieskaitītu latviešiem. Kas ņemsies to izdarīt? Latviešu apzināšana Brazīlijā ir visai riskants pasākums, godīgi sakot, neiespējams. Tāpēc bieži vien dzirdējām: “Viņš ir no latviešiem.” Tieši tā – no latviešiem. Kaut ne vārda neprot un nekad nav pratis latviski, bet senčos latvieši ir bijuši, par ko var liecināt uzvārda līdzība kaut kam latviskam. Lasīt tālāk “Brazīlijas latviešos” »