Andris Padegs

Kā es paliku par latvieti

Esmu dzimis Latvijā. 1944. gadā piecpadsmit gadu vecumā, kad sarkanā armija bija jau iebrukusi Latvijā, izbēgu uz Vāciju, un pēc kaŗa dīpīšu nometnē Eslingenā gāju Eslingenas latviešu ģimnāzijā, kur mūs audzināja ļoti latviskā garā. Bet tas vien cilvēku nepadara par latvieti. Pēc ģimnāzijas beigšanas pārcēlos uz ASV un gadu vēlāk sāku iet koledžā, ļoti intelektuālā vidē amerikāņu sabiedrībā, tālu prom no Latvijas un latviešiem bez jebkādām cerībām, ka varēšu kādreiz Latvijā atgriezties. Saskāros ar idejām, kam bija plašāka nozīme, iepazinos ar šīs zemes cilvēkiem, un bija  jādomā, kā izveidot dzīvi un karjeru Amerikā. Es biju atbraucis uz Ameriku ar savu izvēli un apzinājos, ka te pavadīšu savu mūžu. Latvija bija aiz Dzelzs aizkara bez kādām iespējām sazināties; bija sajūta, ka tā neeksistēja. Latvietība nebija vajadzīga un reizēm tā likās kā nevajadzīgs apgrūtinājums. Kā šādā vidē es paturēju un tālāk izveidoju iedzimto latvietību? Lasīt tālāk “Kā es paliku par latvieti” »