Latviešu pašizpausme valsts attīstībai

Cilvēka laimīgas esības pamatā ir spēja dzīvot saskaņā ar sevi un justies labi savā dzīvesvietā, savā dzimtenē, kur var vislabāk uzplaukt mans latviskais un varu svinēt savas dzīves izdošanos. Arvien vairāk latvieši Latvijā pievēršas dzīvesstila uzņēmējdarbībai, dibinot mikro uzņēmumus, izmantojot tās vērtības, kas ir latviskuma pamatā. Latvijas mūziķu, mākslinieku, arī sportistu sasniegumi liek justies lepniem par valsti. Tāpēc liela nozīme patriotisma audzināšanā ir pozitīviem piemēriem, kas stiprina  pārliecību par to, ka mēs spējam un varam būt pasaules līmenī. Sociālie tīkli latviešiem ļauj pašizpausties un pašrealizēties nu jau globālā mērogā, „būt pašam” jebkurā vietā, bet vienotam ar savu tautu, vienojot latviešus ap latvisko un radot jaunus latvietības veiksmes stāstus nākamajām paaudzēm.  Katram no mums ir jāsniedz savs ieguldījums latvietības kopšanā.

Kas ir latvietība  un kā sadzīvo tā ar šodienu? Latvietību mēs saistām ar valodu, tautas atmiņu, vēsturi, kultūru, dabas ainavām un Baltijas jūru, krāsām, nacionālajiem simboliem, leģendām, stāstiem, nacionālajiem svētkiem, nacionālajiem ēdieniem un noteikti arī ar latviešu saimniecisko darbību.

Latvietība man personīgi asociējas ar Jāņiem un Dziesmu svētkiem, Barona dainām, Raiņa un Veidenbauma dzeju, Purvīša gleznām, nacionālo atmodu un brīvības cīņām, teātra un operas izrādēm, dabas ainavām un ozolu kā stipruma simbolu, Sprīdīti – pasaules apceļotāju, maizes zupu un pelēkajiem zirņiem un daudz ko citu. Latvija ir vieta, kur mēs varam priecāties par latviešu tautas tērpiem, par stāstiem, pasakām, kas ietērpti filmās gan lielajiem, gan mazajiem. Ar lepnumu  vedam ārzemniekus uz jūgendstila Rīgu un Siguldas pili, kas liek aizdomāties par Latvijas senatni un tās mācībām šodienai.  Esmu dzimusi un uzaugusi Latvijā, skolojusies ārpus Latvijas, taču visu apzinīgo mūžu šeit dzīvoju un esmu lepna par savu piederību Latvijai. Šodien mēs arī rakstām lappuses latvietības vēsturē, kas  veidos  nākamo paaudžu sociālo atmiņu.

Neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, latvietības izpausmei un nostiprināšanai patlaban ir ļoti labvēlīgs periods, jo jaunā realitāte ļauj izmantot modernās tehnoloģijas, radot iespējas izmantot latvietību jaunu vērtību radīšanai un veidot konstruktīvu komunikāciju ar plašo pasauli par latvisko Latvijā un visā pasaulē.

Globālajā ekonomikā patlaban notiek būtiskas pārmaiņas, kad ekonomiski attīstītajās valstīs pieaugot produktivitātei, samazinās nodarbināto skaits ražošanā, vienlaikus palielinoties nodarbinātībai pakalpojumu sektorā. Ražošanas sektorā roku darbu arvien vairāk uzņēmumi aizstāj ar tehnoloģijām, kā arī novirza ražošanu uz Āzijas valstīm, kur bieži vien izmanto mazkvalificēto  darbaspēku, to varam vērot arī Latvijā. Līdz ar to cilvēkiem jārod veids, kā radīt ienākumus apstākļos, kad  darba vietas  ražošanas uzņēmumos vairs nepieaug tik strauji, cik vēlētos.

Latvijas ekonomikas attīstības fotogrāfisks attēlojums. Foto: Gunārs Janaitis

Latvijas ekonomikas attīstības fotogrāfisks attēlojums. Foto: Gunārs Janaitis

Attīstīto valstu pieredze liecina par to, ka patlaban visstraujāk aug pieprasījums pēc ekonomiskās darbības, kas saistīta ar jaunradi, radot preces vai pakalpojumus, ko var aizsargāt ar autortiesībām. Tā pamatā ir tas, ka pieprasījums pēc cilvēku radošās izpausmes pasaulē strauji pieaug, jo internets ir jāpiepilda  ar saturu, tas kalpo kā kanāls, kuru izmantojot varam virzīt tirgū savas oriģinālās idejas un radīt ienākumus. Tiek runāts par jaunu resursu, proti, „jaunrades” resursu.

Uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar individuālo vai grupu jaunradi, kuru rezultāti ir oriģināli un aizsargājami ar autortiesībām, veido radošās industrijas, kā, piemēram, dizaina, reklāmas, modes, programmēšanas,  mūzikas, izpildītājmākslas, arhitektūras, u.c. industrijas.  Radošās industrijas attīstās daudz straujāk nekā pārējās industrijas.  Tas viss palīdz veidoties Radošai Latvijai, kas veicinot ekonomikas attīstību, gan nostiprinot latviešu pašapziņu.

Varam vērot sakarības arī starp izglītības līmeni un cilvēka nepieciešamību pēc pašizpausmes un pašrealizācijas. Jo izglītotāka sabiedrība, jo lielāka vēlme dzīvot radošu dzīvi. Te gribas citēt Veidenbaumu „ak, lakstīgala nedziedi, pie mana loga sērīgi… man rītu agri jāceļas, tur saules nav tais istabās..” Arvien vairāk mēs varam pārliecināties, ka latvietība tiek izmantota kā resurss, ko var pārvērst jaunā vērtībā – jaunos dizaina elementos, pasakas un teikas kā stāstus – reklāmas kampaņās, filmu scenāriju iedvesmai, gleznas –  jauna dizaina apģērba radīšanai,  latviešu stāstus – jaunu grāmatu izdošanai, dabas ainavas – neatkārtojamu vizuālās mākslas darbu radīšanai, latviešu dziesmas –  mūzikas industrijas attīstībai, utt.

Latviešu kultūras mantojums ir ļoti daudzveidīgs,  bagāts un daudzu radošo ideju neizsmeļams avots.  Līdz ar to latvietību var uztvert kā radošu dzīvošanu, unikālu iespēju latviešiem pašizpausties  un pašrealizēties, jo tā ir neatkārtojama dzīves pieredze, kas ir interesanta arī citām nācijām. Ir nepieciešams to dokumentēt, pierakstot latviešu stāstus, jo katrs no tiem ir neatkārtojams un var kalpot par labu pamatu jaunu romānu, filmu radīšanai.

Latvijas dabas ainava mainās. Diemžēl ne vienmēr uz labo pusi. Mūs uztrauc gan aizbraukušie cilvēki, gan izcirstie meži, gan pamestās mājas. Jācer, ka aizbraucot daudzi spēs apzināties, kas tiek zaudēts, spēs salīdzināt citu valstu kultūras vērtības ar latvisko un atgriezīsies ar pārliecību, ka arī Latvijā var veidot laimīgu dzīvi. Taču jebkurā gadījumā ir svarīgi domāt un rīkoties ētiski atbildīgi attiecībā pret visu latvisko, kas veido mūsu valsts pamatu.

Ir trīs jautājumi, kas jāuzdod pašam sev, lai pieņemtu ētiskus lēmumus savā dzīvē: vai es jutīšos ērti, kad par manu lēmumu uzzinās ģimene un mani draugi, vai es jutīšos ērti, kad par manu rīcību uzzinās plašāka sabiedrība, un vai es spēšu sadzīvot pats ar sevi līdz mūža galam ar padarīto. To pašu var attiecināt uz jautājumiem par latvietību – kā es runāju par savu valsti, kā es rīkojos, lai Latvijas valsts attīstītos, kā es rīkojos,  pieņemot lēmumus attiecībā uz savu bērnu audzināšanu, savu ģimeni, biznesu, arī attiecībā uz savu latvietību, pat atrodoties svešumā.